Bibliotēku loma un funkcijas pēdējos gados ir mainījušās. Tas licis mainīties arī bibliotēku ēkām, to arhitektūrai un dizainam. Pēdējo desmit gadu laikā no jauna celtas vai pārbūvi piedzīvojušas daudzas publiskās bibliotēkas. Tas liecina par lielu pašvaldības apņēmību un izpratni par bibliotēkas nozīmi vietējai sabiedrībai. Mūsdienīga bibliotēka nav vairs tikai grāmatu glabātuve, tā kļuvusi arī par savas pilsētas, pagasta kultūras un sabiedriskās dzīves centru, brīvā laika pavadīšanas vietu. Bibliotēkās sastopas cilvēks un zināšanas. Katrai pilsētai, kur tapusi jauna bibliotēka, tas bijis liels notikums.
Laikā, kad gatava tapa jaunā Nacionālās bibliotēkas ēka, Biedrība vēlējās uzsvērt, ka būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī bibliotēkas Latvijā - pilsētas un pagasti iegūst savas „vietējās Gaismas pilis”.
Jānis Dripe, arhitekts un projekta „Latvijas Gaismas pilis - 21. gadsimta Latvijas jaunās bibliotēkas” vadītājs: „Lai cik diža, cēla un arhitektoniski izteiksmīga savā 68 metru augstumā nebūtu jaunā Latvijas Nacionālā bibliotēka, lai cik telpiski savdabīga nebūtu jaunā Pārventas bibliotēka Venstspilī, tās būtu vien skaisti izņēmumi bez astoņiem simtiem novadu un pagastu bibliotēku. Tās ir kā dižkoku saknes, kas dod spēku un gādā par jaunu un izglītotu lasītāju rāmo plūdumu uz lielajiem centriem. Mēs gribam lai ļaudis valstī redz kopumu no lielā centrā līdz tālajam mazajam pašā pierobežā. Tas ir gaismas punktu vizualizācijas projekts.”
